ITED - Blogs

Ne visi IFC formāti ir vienādi

Fri, 05 Jun 2026 18:38:00 +0000

IFC ir atvērts BIM datu apmaiņas formāts, kas ļauj modeļus izmantot dažādās programmatūrās. Līdzīgi kā PDF dokumentu var atvērt dažādos rīkos, arī IFC modeli var apskatīt un izmantot neatkarīgi no tā, kurā programmā tas radīts.

Tomēr IFC nav viens formāts – pastāv vairākas versijas, piemēram, IFC 2x3, IFC 4 un IFC 4x3.

IFC 2x3 tika publicēts 2007. gadā un joprojām ir plaši izmantots. IFC 4x3 ir jaunākā versija, kas kļuva par ISO standartu 2024. gadā un piedāvā uzlabotu datu struktūru, precīzāku ģeometriju un plašāku infrastruktūras objektu atbalstu.

Zemāk apkopotas galvenās atšķirības:

Joma

IFC 2x3

IFC 4x3

Ģeometrija

Pamata ģeometriskie objekti

Uzlabota ģeometrija, precīzāks sarežģītu formu atspoguļojums

Objektu klase

Ierobežots objektu skaits

Daudz vairāk objektu tipu un specializētu klašu

Īpašības (Properties)

Mazāk standartizētu īpašību kopu

Plašākas un detalizētākas īpašību kopas

Infrastruktūra

Praktiski nav atbalsta

Pilnvērtīgs ceļu, dzelzceļu, tiltu un infrastruktūras atbalsts

BIM datu kvalitāte

Piemērota koordinācijai

Labāka datu strukturēšana un informācijas nodošana visā ēkas dzīves ciklā

Lai gan vecākas programmatūras ne vienmēr pilnvērtīgi atbalsta jaunākās IFC versijas, visi vadošie modelēšanas un BIM koordinācijas rīki jau nodrošina IFC 4 un IFC 4x3 atbalstu.

Četras galvenās BIM elementu prasības

Tue, 02 Jun 2026 17:18:00 +0000

1. Ģeometriskā detalizācija (LOD)

Visbiežāk BIM vidē runā par LOD (Level of Development vai Level of Detail). Tā nosaka, kā elements izskatās modelī un kādiem nolūkiem to var izmantot. Piemēram, LOD 200 parasti nozīmē aptuvenu formu un novietojumu, savukārt LOD 300 jau ļauj precīzāk izmantot elementu projektēšanas un koordinācijas vajadzībām.

2. Modelējamie objekti

LOD pats par sevi nenosaka, kuri elementi jāmodelē. Piemēram, prasība var būt izstrādāt modeli LOD 300 līmenī, bet modelēt tikai kabeļu trepes, nevis visas inženiertīklu komponentes. Tāpēc vienmēr nepieciešams atsevišķi definēt modelējamo objektu apjomu.

3. Informācijas prasības (LOI)

BIM modelis nav tikai ģeometrija. Katram elementam var tikt pievienoti atribūti un dati, piemēram, materiāls, ražotājs, ugunsnoturības klase u.c. Šīs prasības bieži apzīmē ar LOI (Level of Information).

4. Precizitāte (Accuracy)

Īpaši svarīga esošu būvju uzmērīšanas un digitālo dvīņu projektos. Precizitāte nosaka pieļaujamās novirzes starp objektu modelī un reālo objektu dabā. Bieži prasībās tiek norādīta vispārīga vērtība, piemēram, ±50 mm, taču praksē šādas precizitātes sasniegšana var būt laikietilpīga un dārga. Tāpēc precizitātes prasības bieži ir lietderīgi definēt atsevišķi dažādām elementu grupām vai lietošanas scenārijiem.

Svarīgi: LOD, modelējamo objektu apjoms, informācijas prasības un precizitāte ir četras atšķirīgas prasību grupas. Viena no tām nevar pilnībā aizstāt pārējās.

Ja rasējumi nav no modeļiem, BIM ir bezjēdzīgs

Wed, 27 May 2026 09:03:00 +0000

No BIM koordinēšanas ir jēga tikai tad, ja rasējumi tiek veidoti no modeļiem.

Modeļi var būt perfekti sakoordinēti - bez sadursmēm, viss savietojams. Bet, ja kaut vienas disciplīnas rasējumi neatbilst modelim, visam ieguldītajam laikam vērtība var nebūt nekāda.

Tāpēc tam jāpievērš uzmanība jau pēc iespējas ātrāk. Kā to pārbaudīt?

Visvienkāršākais veids ir autoriem parādīt, ka noformēti rasējumi ir pieejami pašā autorprogrammā.

Tas nenozīmē, ka modeļus nevar veidot cita puse, piemēram, dažreiz to darām mēs. Svarīgākais ir izvairīties no situācijas, kur kāds sāk veikt izmaiņas tikai 2D rasējumos.

Vainot BIM koordinatoru

Thu, 21 May 2026 07:21:00 +0000

Vairākos projektos esmu nonācis situācijās, kur BIM koordinators tiek vainots par kavētiem termiņiem vai kļūdām projektā. Bieži vien mazāk pieredzējušas komandas un projekta vadītāji uzskata, ka visi ar BIM saistītie uzdevumi ir BIM koordinatora atbildība. Realitātē BIM ir visas komandas darbs.

Tas sākas jau no pirmās dienas, veidojot BIM īstenošanas plānu un pasūtītāja informācijas prasības. Šie dokumenti nav viena cilvēka darbs. Tajos nepieciešama informācija no visas komandas, un BIM koordinators šo informāciju apkopo un strukturē.

Arī piegāžu procesā bieži rodas problēmas. Nereti saņemam informāciju no autoriem, kas nav pilnvērtīgi pārbaudīta viņu pusē, un esam spiesti to "mest" atpakaļ labošanai. Šis cikls atkārtojas vairākas reizes un beigās tiek kavēti termiņi.

Autoru komandām jāspēj veikt kvalitatīvu pārbaudi pirms informācijas nodošanas citiem. Atrunas par rīku trūkumu nav pamatotas, jo ir pietiekami daudz iespēju, kā šādu pārbaudi organizēt.

BIM procesā būtiska ir laicīga plānošana un visas komandas aktīva iesaiste BIM prasību izpildē, tajā skaitā projektu vadītāja, kurš bieži ir galvenais, kas var kādu piespiest kaut ko darīt, jo ir atbildīgs par līgumiem, maksājumiem un termiņiem.

BIM koordinators nevar aizvietot visu komandu. Labs BIM process strādā tikai tad, ja katrs izdara savu daļu kvalitatīvi un laikā.

BIM padara projektus caurspīdīgākus

Wed, 13 May 2026 09:21:00 +0000

BIM nav tikai par modeļu radīšanu, LOD un tamlīdzīgām lietām. Visa pamatā ir skaidrs informācijas radīšanas, lietošanas un apmaiņas process.

Tieši šī pieeja, kur process balstās uz modeļiem un datiem, ļauj daudz ātrāk pamanīt dažāda veida problēmas.

Piemēram, vienā lielā projektā viena puse ilgstoši apgalvoja, ka viss notiek pēc plāna un termiņi tiks ievēroti. Pasūtītājam nebija pieejama gandrīz nekāda informācija, lai to pārbaudītu, izņemot modeļus, kas tika ielādēti reizi nedēļā.

Apskatot šo informāciju, kļuva skaidrs, ka vēl dažus mēnešus pirms nodošanas turpinās būtiskas plānojuma izmaiņas un tiek mainīti svarīgi risinājumi, kas izmaksā dārgi. Pasūtītājs par to īsti pat nezināja. True story.

Tas ir tikai viens piemērs. Tas pats attiecas uz izmaksām un citiem procesiem. Kā man reiz teica viens būvnieks: “Projektētāji man nedod specifikācijas, tāpēc es nevaru aprēķināt izmaksas.” Es viņam atbildēju: “Tev ir pieejami modeļi, tu vari visu sarēķināt kaut šodien.”

Procesi kļūst caurspīdīgāki. Ne vienmēr tas izgaismo pašu patīkamāko, bet, manuprāt, no tā projekts un pasūtītājs tikai iegūst.

2 kategoriju speciālisti

Tue, 05 May 2026 16:03:00 +0000

Vēljoprojām, novēroju mūsu tirgū 2 veida speciālistus...

Pirmie sūdzas, ka BIM ir dārgs, prasības sarežģītas, ieguvumu nav vai tie ir nelieli.

Otrie nodrošina komandu ar dārgām licencēm, automatizē procesus un spēj paveikt 2–3 reizes vairāk tajā pašā laikā. Rezultātā arī nopelna vairāk.

Nesen redzēju situāciju lielā projektā: pasūtītājs izvēlējās maksāt vairāk par konkrētas disciplīnas projektētāju, jo tas strādā BIM vidē, jo tas viņam ļauj savu projektu redzēt ne tikai 2D, bet arī 3D.

Līdzīgs stāsts šobrīd veidojas ar mākslīgo intelektu. Atpakaļceļa nav.

Kas ir IDS un kāpēc tas ir svarīgi BIM?

Wed, 29 Apr 2026 06:15:00 +0000

Mēs Latvijā esam vieni no pirmajiem, kas mēģina ieviest IDS (Information Delivery Specification) pasūtītāju prasībās.

Īsumā - IDS ir skaidri noteikumi par to, kādai informācijai un kur ir jābūt BIM modelī. To izstrādā buildingSMART (tie paši, kas veido IFC standartu).

Praksē tas nozīmē, ka BIM modelim beidzot ir “checklist”, kuru visi saprot vienādi. Piegādātājam vairs nav jāmin, kas tieši jānodod, bet pasūtītājam - jāinterpretē, vai darbs ir izdarīts pareizi. Piemēram, var precīzi noteikt, kurā atribūtā jābūt elementa tipa markai un kādi principi jāievēro visiem iesaistītajiem.

Lielākā vērtība parādās pārbaudē. IDS ļauj izmantot automatizētus algoritmus, kas uzreiz pasaka - atbilst vai neatbilst. Tas nozīmē, ka piegādātājs jau pirms iesniegšanas var pilnībā pārliecināties par rezultātu, un, ja viss ir korekti, pasūtītājs darbu var pieņemt uzreiz. Tādējādi būtiski samazinās subjektivitāte un strīdi.

Realitātē bez šādas pieejas informācijas prasību (LOI) izpilde bieži aizņem mēnešus, jo liela daļa pārbaudes notiek pus-automātiski vai manuāli. IDS šo procesu padara ievērojami ātrāku un skaidrāku.

Tomēr ir viens svarīgs princips, jāprasa tikai tā informācija, kas tiešām tiks izmantota. Pretējā gadījumā rodas lieks darbs, kas patērē laiku, bet nedod reālu vērtību.

12 gadi BIM biznesā

Mon, 20 Apr 2026 08:20:00 +0000

Martā atzīmējām 12 gadus ITED🎉 12 secinājumi...

2026. gadā lielākā daļa attīstītāju vēljoprojām nezin kas ir BIM vai kā to pielietot savā labā;
Labākie piemēri, kur BIM uzlabo projektus, parasti nāk no vienkāršākajiem pielietojumiem.
Daudzi nozares cilvēki uztver BIM kā apgrūtinājumu, un bieži tas ir nevajadzīgu vai slikti definētu prasību dēļ.
BIM pakalpojumu izmaksu novērtēšana joprojām ir ļoti sarežģīta, jo tik daudz kas var noiet greizi.
Daudzi BIM “speciālisti” nespēj izprast dažādu prasību atdevi (ROI), tādējādi padarot projektus dārgākus.
Sistēmas palīdz, bet daudzas lietas ir grūti standartizēt/automatizēt cilvēkfaktora dēļ.
Izņemot modelēšanu un 3D skenēšanu, BIM pakalpojumu eksportēšana ir sarežģīta.
Mākslīgajam intelektam vēl jāpierāda savs potenciāls. Bieži vien ir lietderīgāk domāt par nevajadzīgu procesu novēršanu, nevis automatizēšanu.
BIM darbojas arī mazos projektos, bet tam jābūt pieejamākam – vairāk projektētāju, vienkāršāk lietojami rīki.
Lielākās neveiksmes ir bijušas scan-to-BIM projektos. Ir ārkārtīgi grūti izveidot modeļus, kurus citi var turpināt izmantot bez problēmām.
Lielākie panākumi ir nākuši no kompleksiem projektiem, kas bieži apvieno modelēšanu un koordināciju.
Panākumu atslēga ir kompetenta un iesaistīta komanda gan no pasūtītāja, gan no piegādātāja puses. Tas iekļauj projektu vadītājus, BPV u.c.

Apjomiem no BIM nevar uzticēties

Wed, 15 Apr 2026 08:27:00 +0000

Apjomiem no BIM modeļiem nevar un nevajadzētu uzticēties, ja tiek izmantota tikai viena metode to iegūšanai un pārbaudei.

Iemesli ir vairāki:

Modeļi var būt veidoti dažādos veidos, ar nepiemērotiem rīkiem vai nekorektu ģeometriju, kas rada nepareizus apjomus.
Eksportējot uz IFC formātu, bieži rodas kļūdas, elementi vai dati pazūd, informācija ir nepareiza
Viss nekad netiek modelēts

Tomēr tāmes kļūst būtiski precīzākas, ja tiek izmantots BIM. Profesionāļi izmanto vairākus informācijas avotus un apjomu iegūšanas metodes, lai pārliecinātos par datu pareizību: rasējumus, IFC vai autoru modeļus, Excel aprēķinus, modeļu vizuālu apskati un mērīšanu 3D vidē, sadursmju pārbaudes u.c.

Sākumā tas var šķist lēni, bet ar pieredzi process kļūst ātrāks nekā manuāla skaitīšana, un pats svarīgākais, tas ir daudz precīzāks.

IFC var atšķirties no autorfaila

Mon, 06 Apr 2026 13:19:00 +0000

Bieži BIM prasībās nosaka, ka informācijai autorfailā, piemēram, Revit vai Tekla, pilnībā jāsakrīt ar IFC modeli. Tomēr praksē, īpaši starptautiskos projektos, arvien biežāk pieņem pieeju, ka daļa informācijas tiek papildināta tieši IFC formātā, ārpus autorprogrammas. Tas nav kļūdaini, tā ir apzināta darba pieeja ar saviem plusiem un mīnusiem.

Kāda ir atšķirība?

Autorprogrammā:

tiek veidota modeļa ģeometrija
tiek ģenerēta daļa informācijas, piemēram, elementu ID un programmatūrai specifiski parametri

IFC formātā:

tas ir atvērts datu formāts, ko var apskatīt pat ar Notepad
tas ir viegli savienojams ar datubāzēm, tostarp Excel
tas ļauj brīvi papildināt un pārvietot informāciju

Kāpēc rediģēt IFC?

Galvenie iemesli:

Elastība, informāciju var papildināt bez autorfaila maiņas
Vienkāršāka datu apstrāde, eksportēšana uz Excel, pārbaude un labošana
Automatizācija, pārbaudes un validācija bieži ir vieglāk veicama ārpus autorprogrammas
Mazāka atkarība no konkrētas programmatūras un tās versijām

Kas notiek, ja modelis mainās?

Tas ir biežākais arguments pret IFC rediģēšanu.

Praksē izmanto vairākas pieejas:

dzēš konkrētus elementus IFC modelī un izveido tos no jauna autorprogrammā, pēc tam atkārtoti pievieno informāciju
maina tikai informāciju, piemēram, ja iekārtai mainās ražotājs, ģeometrija paliek, bet IFC tiek atjaunināti tikai parametri

Priekšrocības

ātrāka un vienkāršāka datu pārbaude, piemēram, Excel vidē
iespēja centralizēti bagātināt informāciju
labāka integrācija ar citām sistēmām
mazāka atkarība no konkrētas BIM programmas

Trūkumi

risks, ka autorfails un IFC nesakrīt
nepieciešama skaidra datu pārvaldības stratēģija
sarežģītāka izmaiņu kontrole, ja process nav strukturēts

Secinājums

IFC rediģēšana ārpus autorfaila nav kļūda, tā ir mūsdienīga pieeja darbam ar BIM datiem.

Svarīgākais:

definēt, kāda informācija kur tiek uzturēta
nodrošināt konsekventu datu plūsmu
kontrolēt versijas un izmaiņas

Ja tas tiek darīts pareizi, IFC kļūst nevis par vienkāršu eksportu, bet par centrālo datu apmaiņas un pārvaldības formātu.