“Kā-uzbūvēts” BIM – vai tas vienmēr ir vajadzīgs?
30. septembris, 2025 pl. 17:47
BIM modeļi, kas atspoguļo to, kā objekts patiešām ir uzbūvēts (“as-built”), var nozīmēt vairākas lietas – sākot no ģeometriskas atbilstības reālajam objektam līdz precīzi strukturētai informācijai dokumentos vai datubāzēs. Bet vai tas vienmēr ir nepieciešams?
Ģeometrija – cik precīzi ir pietiekami?
Līdz šim nav radītas metodes, kas ļautu lēti un ļoti precīzi iegūt 3D modeļus, kas atbilstu uzbūvētajam. Precizitāte, kas ir augstāka par 20-30cm nāk ar savu cenu. Turklāt – lai šo grafisko informāciju vispār aplūkotu un analizētu, nepieciešama specifiska programmatūra, ko Latvijā apsaimniekotāji izmanto reti, ja vispār.
Informācija – patiesā vērtība
“As-built” kontekstā daudz nozīmīgāka bieži vien ir informācija, nevis modeļa vizuālais izskats. Šī informācija var būt:
- Pievienota tieši objektiem modelī – piemēram, garantijas termiņi, ražotāji, tehniskie parametri u.c.
- Strukturēta dokumentos – glabāta vienotajā datu vidē ar loģisku mapju un failu nosaukumu struktūru.
- Integrēta ar modeļiem – piemēram, hipersaites uz dokumentiem.
- Eksportēta uz Excel vai specializētām apsaimniekošanas platformām.
Kad tas ir tā vērts?
Mans subjektīvais viedoklis - lai iegūtu precīzu “as-built” modeli, tam ir jābūt labam iemeslam. Piemēram, ļoti sarežģītas un augsta riska būves, kur katrs centimetrs un katra skrūve ir svarīga (piemēram, naftas platformas vai lielas industriālās sistēmas).
Savukārt, ja mērķis ir efektīva apsaimniekošana, bieži pietiek ar labi strukturētu informāciju – piemēram, Excel tabulām. Šajā gadījumā modeļa ģeometrijai nav jābūt ar augstu precizitāti vai detalizāciju – pietiek, ja elementi ir piesaistīti telpām, stāviem, zonām. Piemērs: spuldzes tips → lampa → telpa → stāvs → ēka.
Personīgs piemērs
Kad būvēju savu māju, izveidoju arī “kā-uzbūvēts” modeli. 3 gadu laikā esmu atvēris to vienu reizi. Toties Excel datubāzes ar būvniecības laikā apkopotajām niansēm izmantoju regulāri. Un tas ir tas, kas man noder ikdienā, pat mazām ēkām.